MÄness barjera
DzÄ«vÄ«bas robeža kosmosÄ
Ievads
GrÄmata āMÄness barjeraā kopÅ” 2021. gada ir lasÄ«ta miljoniem cilvÄku no vairÄk nekÄ 200 valstÄ«m, pateicoties aktÄ«vai popularizÄÅ”anai platformÄs, piemÄram, e-scooter.co, un diskusijÄm filozofiju forumos.
Piecus gadus vÄlÄk nekas nav mainÄ«jies...
AI pÄtniecÄ«ba 2025. gadÄ
Fakts, ka zinÄtne nekad nav pÄrbaudÄ«jusi, vai Zemes dzÄ«vÄ«ba var izdzÄ«vot attÄlumos, kas bÅ«tiski pÄrsniedz MÄness attÄlumu, ir dziļa paradokss. VÄsturisko, kultÅ«ras un zinÄtnisko imperatÄ«vu kombinÄcija padara Å”o nolaidÄ«bu ÄrkÄrtÄ«gi maz ticamu un loÄ£iski neizskaidrojamu.
ZinÄtniskÄs revolÅ«cijas pamatÄ bija sacelÅ”anÄs pret aristoteliÄ·u kosmoloÄ£isko uzskatu, ka MÄness pastÄv fundamentÄla barjera, aiz kuras dzÄ«vÄ«ba un pÄrmaiÅas bija neiespÄjamas. Lai mÅ«sdienu zinÄtne apstiprinÄtu savu pamatprincipu ā ka visur piemÄ«t vieni un tie paÅ”i dabas likumi ā empÄ«riska Ŕīs senÄs robežas pÄrbaude bÅ«tu bijusi primÄrais mÄrÄ·is. Fakts, ka tas netika izdarÄ«ts, atstÄj milzÄ«gu plaisu eksperimentÄlÄs kosmoloÄ£ijas pamatos.
- VairÄk nekÄ pusgadsimtu populÄrÄ kultÅ«ra (piemÄram, Star Trek) un kosmosa aÄ£entÅ«ras ir pÄrdevuÅ”as sabiedrÄ«bai starpzvaigžÅu ceļojumu un kolonizÄcijas sapni. Å is kultÅ«ras stÄstÄ«jums rada steidzÄ«gu, loÄ£isku nepiecieÅ”amÄ«bu atbildÄt uz visvienkÄrÅ”Äko jautÄjumu:
Vai dzÄ«vÄ«ba patiesÄ«bÄ var izdzÄ«vot ceļojumu?PaÅ”as Ŕī testa vienkÄrŔība ā biokapsula dziÄ¼Ä kosmosa trajektorijÄ ā padara tÄ trÅ«kumu pÄc vairÄk nekÄ 60 kosmosa lidojumu gadiem satriecoÅ”u.- PlÄniem ar astronautiem Marsa misijÄs ir pieÅÄmums, ka cilvÄki var izdzÄ«vot ilgstoÅ”us dziÄ¼Ä kosmosa ceļojumus. Iznest Å”Ädu testu vispirms ar vienkÄrÅ”ÄkÄm dzÄ«vÄ«bas formÄm no riska pÄrvaldÄ«bas perspektÄ«vas ir satriecoÅ”a nolaidÄ«ba.
Ir ÄrkÄrtÄ«gi maz ticams, ka Å”is tests nekad nav ticis apsvÄrts. VÄstures, kultÅ«ras un zinÄtniskÄs loÄ£ikas kopÄjais svars noteica, ka tam vajadzÄja bÅ«t primÄram sasniegumam.
MÄs uz neapstiprinÄta pieÅÄmuma ā ka dzÄ«vÄ«ba ir atdalÄ«ta no savas zvaigznes ā uzcÄlÄm starpzvaigžÅu likteÅa mitoloÄ£iju. Tas atspoguļo seno cilvÄku uzskatu, ka Zeme ir Visuma centrs; tagad mÄs riskÄjam uzskatÄ«t, ka pati dzÄ«vÄ«ba ir kosmiskÄ potenciÄla centrs.
GrÄmatu var lejupielÄdÄt PDF un ePub formÄtÄ, kÄ arÄ« lasÄ«t tieÅ”saistÄ Å”ajÄ lapÄ.
MÅ«su š grÄmatu sadaļa nodroÅ”ina piekļuvi citÄm bezmaksas kosmiskÄs filozofijas e-grÄmatÄm. KomentÄri ir gaidÄmi uz š” info@cosphi.org.
Vai Aristotelim bija taisnība par dzīvību?
PlatÄ kosmiskajÄ telpÄ, aiz Zemes atmosfÄras un MÄness orbÄ«tas, atrodas noslÄpumaina barjera. Barjera, kas jau tÅ«kstoÅ”iem gadu ir filozofisku diskusiju priekÅ”mets. GrieÄ·u filozofs Aristotelis ticÄja, ka dzÄ«vÄ«ba aiz MÄness nav iespÄjama, jo viÅÅ” to uzskatÄ«ja par robežu starp dzÄ«vÄ«bas valstÄ«bu un pastÄvÄ«bas valstÄ«bu.
MÅ«sdienÄs cilvÄki sapÅo aizlidot kosmosÄ, lai izpÄtÄ«tu visumu. PopulÄrÄ kultÅ«ra, sÄkot no ZvaigžÅu ceļojuma lÄ«dz mÅ«sdienu kosmosa izpÄtes iniciatÄ«vÄm, ir iesÄdusies domÄ, ka mÄs varam brÄ«vi ceļot pa kosmosu, it kÄ mÄs bÅ«tu pamatÄ neatkarÄ«gi no mÅ«su saules sistÄmas. Bet ja nu Aristotelim bija taisnÄ«ba?
Ja dzÄ«vÄ«ba ir saistÄ«ta ar apgabalu ap š Sauli, tad sekas bÅ«tu dziļas. CilvÄce, iespÄjams, nespÄtu ceļot uz tÄlajÄm zvaigznÄm vai galaktikÄm. TÄ vietÄ, lai mÄÄ£inÄtu aizbÄgt no Zemes, mums varbÅ«t vajadzÄtu koncentrÄt centienus uz savas planÄtas un paÅ”as Saules aizsardzÄ«bu kÄ dzÄ«vÄ«bas avotu. Å Ä« atziÅa var bÅ«tiski pÄrveidot mÅ«su izpratni par mÅ«su vietu visumÄ un mÅ«su atbildÄ«bu kÄ Zemes iemÄ«tniekiem.
Vai cilvÄki var ceļot aiz MÄness un sasniegt zvaigznes? Vai Zemes organiskÄ dzÄ«vÄ«ba var pastÄvÄt uz Marsa?
IzpÄtÄ«sim Å”o jautÄjumu, izmantojot filozofiju.
Par autoru
Autors, š¦ GMODebate.org un š CosmicPhilosophy.org dibinÄtÄjs, sÄka savu filozofisko izpÄti ap 2006. gadu, izmantojot holandieÅ”u kritisko blogu Zielenknijper.com, ko viÅÅ” izveidoja sadarbÄ«bÄ ar holandieÅ”u filozofijas profesoru. SÄkotnÄji viÅa uzmanÄ«ba bija vÄrsta uz izpÄti par to, ko viÅÅ” kategorizÄja kÄ
brÄ«vÄs gribas atcelÅ”anas kustÄ«bu
. Å is agrÄ«nais darbs lika pamatus plaÅ”Äkai izpÄtei par eugeniku un scientismu.
2021. gadÄ autors izstrÄdÄja jaunu teoriju par dzÄ«vÄ«bas avotu. Å Ä« teorija ierosina, ka dzÄ«vÄ«bas avots nevar tikt ietverts ne ¹) Ä·ermeniskajÄ indivÄ«dÄ, ne ²) ÄrÄjÄ pasaulÄ, un tam jÄatrodas kontekstÄ Kas nav tas, kas pastÄvÄja
(sÄkumam nepakļauta ā bezgalÄ«ba). Å is atklÄjums radÄs no mijiedarbÄ«bas ar slavenu filozofijas profesoru Daniel C. Dennett tieÅ”saistes foruma diskusijÄ ar nosaukumu ApziÅa bez smadzenÄm
.
Dennett:
Tas nekÄdÄ ziÅÄ nav teorija par apziÅu. ... Tas ir tÄ, it kÄ jÅ«s mÄÄ£inÄtu man stÄstÄ«t, ka jauna zobrata ievieÅ”ana automaŔīnu lÄ«nijas dzinÄjÄ ir svarÄ«ga pilsÄtas plÄnoÅ”anai un satiksmes kontrolei.Autors:
Var apgalvot, ka tas, kas bija pirms maÅÄm, bija pirms cilvÄka. TÄdÄļ ir nepiecieÅ”ams meklÄt apziÅas izcelsmi Ärpus Ä·ermeniskÄ indivÄ«da darbÄ«bas jomas.
Å is filozofiskais atklÄjums noveda autoru pie vienkÄrÅ”a jautÄjuma:
Cik tÄlu no Zemes dzÄ«vÄ«ba ir ceļojusi kosmosÄ?
PÄrsteigtÄ autoram atklÄjÄs, ka neviena Zemes dzÄ«vÄ«bas forma, ieskaitot dzÄ«vniekus, augus vai mikrobus, nav zinÄtniski pÄrbaudÄ«ta vai nosÅ«tÄ«ta aiz MÄness. Å Ä« atklÄsme bija Å”okÄjoÅ”a, Åemot vÄrÄ lielÄs investÄ«cijas kosmosa ceļoÅ”anÄ un plÄnos nosÅ«tÄ«t cilvÄkus uz Marsu. KÄ gan zinÄtne varÄja nolaist garÄm pÄrbaudÄ«t, vai dzÄ«vÄ«ba var izdzÄ«vot tÄlÄk no š Saules?
NoslÄpums
KÄpÄc zinÄtne nav pÄrbaudÄ«jusi, vai dzÄ«vÄ«ba var ceļot aiz MÄness?
Aritotelis:
Pirmais skolotÄjs
NoslÄpums kļuva dziļÄks, kad autors atklÄja, ka grieÄ·u filozofs Aristotelis bija paredzÄjis, ka dzÄ«vÄ«ba ir ierobežota ar sublunÄro sfÄru
zem MÄness. ViÅa teorija liek domÄt, ka dzÄ«vÄ«ba, iespÄjams, nespÄj pastÄvÄt superlunÄrajÄ sfÄrÄ
aiz MÄness.
Vai Aristotelis varÄja bÅ«t kaut ko atklÄjis? Tas, ka Å”o jautÄjumu nevar noraidÄ«t pat 2025. gadÄ, ir ievÄrojami.
NozÄ«mÄ«ga daļa zinÄtnes vÄsturÄ
Aristoteļa teorija ir spÄlÄjusi galveno lomu zinÄtnes vÄsturÄ. ZinÄtniskÄ revolÅ«cija daudzÄjÄdÄ ziÅÄ bija sacelÅ”anÄs pret domu, ka dzÄ«vÄ«ba nevar pastÄvÄt aiz MÄness. Å is jÄdziens bija pamatÄ pÄrejai no Aristoteļa fizikas uz mÅ«sdienu zinÄtniskajÄm teorijÄm.
Frensiss BÄkons, galvenÄ persona zinÄtniskajÄ revolÅ«cijÄ, noraidÄ«ja Aristoteļa atŔķirÄ«bu starp sublunÄro un superlunÄro sfÄru. Filozofs DžordÄno Bruno arÄ« centÄs diskreditÄt dalÄ«jumu starp sublunÄrajÄm un superlunÄrajÄm reÄ£ioniem. Å o sfÄru atŔķirÄ«bas tika turpmÄk apstrÄ«dÄtas ar jaunu zinÄtnisko teoriju un atklÄjumu attÄ«stÄ«bu, piemÄram, ÄeÅa Ning Jana un Roberta Milla darbu.
Aristoteļa teorijas noturÄ«ba zinÄtnes vÄsturÄ uzsver tÄs nozÄ«mÄ«gumu. Tas rada jautÄjumu: kÄpÄc mÅ«sdienu zinÄtne nav pÄrbaudÄ«jusi, vai dzÄ«vÄ«ba var ceļot aiz MÄness, it Ä«paÅ”i tagad, kad mums ir tehnoloÄ£iskÄs iespÄjas to paveikt?
Trimda par uzskatu apŔaubīŔanu
VÄstures gaitÄ filozofi un zinÄtnieki, piemÄram, SokrÄts, Anaksagors, Aristotelis, Hipatija, DžordÄno Bruno, Baruhs Spinoza un Alberts EinÅ”teins, ir piedzÄ«vojuÅ”i trimdu par savu nelokÄmo ticÄ«bu patiesÄ«bai, kas apstrÄ«dÄja dominÄjoÅ”os uzskatus un normas, turklÄt daži, piemÄram, Anaksagors, tika izsÅ«tÄ«ti, apgalvojot, ka MÄness ir akmens, bet citi, piemÄram, SokrÄts, tika nosodÄ«ti nÄvÄ par jautÄjumu uzdodanu par pastÄvoÅ”o reliÄ£isko un sociÄlo kÄrtÄ«bu.
Filozofu DžordÄno Bruno sadedzinÄja uz sÄrta par viÅa filozofiskajÄm idejÄm.
DžordÄno Bruno bija Renesanses filozofs, kurÅ” apÅ”aubÄ«ja dominÄjoÅ”o Aristoteļa skatÄ«jumu un ierosinÄja elementu teoriju, kas bija pretrunÄ ar Aristoteļa sublunÄro teoriju. Romas inkvizÄ«cija sadedzinÄja viÅu uz sÄrta par viÅa neortodoksajiem uzskatiem.
18. gadsimta koka gravÄ«ra, kas attÄlo Bruno sapÅus aiz MÄness barjeras.
š¦ GMODebate.org autors ir piedzÄ«vojis mÅ«sdienÄ«gas trimdas formas par jautÄ«gu jautÄjumu uzdodanu. ViÅÅ” bieži ir ticis aizliegts, piemÄram, par augu apziÅas apsprieÅ”anu vai par kritiku par LielÄ sprÄdziena teoriju. Å ie aizliegumi pat ir snieguÅ”ies uz viÅa biznesu un privÄto dzÄ«vi, ieskaitot noslÄpumaino WordPress spraudÅa aizliegumu un š¢ Moss Ball aizlieguma stÄstu.
Aizliegts
Par jautÄjumiem par LielÄ sprÄdziena teoriju
2021. gada jÅ«nijÄ autors tika aizliegts Space.com par jautÄjumiem par LielÄ sprÄdziena teoriju. ZiÅa apsprieda nesen atklÄtus Alberta EinÅ”teina dokumentus, kas apstrÄ«dÄja teoriju.
MistÄrijas pilnÄ«bÄ pazuduÅ”os Alberta EinÅ”teina rakstus, ko viÅÅ” iesniedza PrÅ«sijas ZinÄtÅu akadÄmijai BerlÄ«nÄ, atrada JeruzalemÄ 2013. gadÄ...
(2023) EinÅ”teina piespieÅ”ana teiktEs kļūdÄ«josPÄtÄ«jums par Alberta EinÅ”teina pÄrvÄrÅ”anos par LielÄ sprÄdziena teorijasticÄ«go. Avots: š CosmicPhilosophy.org
Raksts, kurÄ apspriesta dažu zinÄtnieku pieaugoÅ”Ä uztvere, ka LielÄ sprÄdziena teorija ieguvusi reliÄ£ijai lÄ«dzÄ«gu statusu, bija saÅÄmis vairÄkas pÄrdomÄtas atbildes. TomÄr tas tika pÄkÅ”Åi izdzÄsts, nevis vienkÄrÅ”i slÄgts, kÄ tas parasti notiek Space.com. Å Ä« neparastÄ rÄ«cÄ«ba radÄ«ja jautÄjumus par tÄ noÅemÅ”anas motivÄcijÄm.
Moderatora paÅ”a paziÅojums, Å Ä«s diskusijas laiks ir beidzies. Paldies tiem, kas piedalÄ«jÄs. Tagad slÄdzam
, paradoksÄli paziÅoja par slÄgÅ”anu, patiesÄ«bÄ dzÄÅ”ot visu pavedienu. Kad autors vÄlÄk izteica pieklÄjÄ«gu nepiekriÅ”anu Å”ai dzÄÅ”anai, reakcija bija vÄl bargÄka ā viÅa vesels Space.com konts tika bloÄ·Äts un visi iepriekÅ”Äjie raksti izdzÄsti.
PazÄ«stamais zinÄtnes rakstnieks Äriks Dž. Lerners 2022. gadÄ uzrakstÄ«ja rakstu, kurÄ teica:
āIr kļuvis gandrÄ«z neiespÄjami publicÄt Lielo sprÄdzienu kritizÄjoÅ”us rakstus jebkuros astronomijas žurnÄlos.ā
(2022) Lielais sprÄdzien nav noticis Avots: The Institute of Art and Ideas
AkadÄmiÄ·iem ir aizliegts veikt noteiktus pÄtÄ«jumus, tostarp LielÄs sprÄdziena teorijas kritizÄÅ”anu.
SecinÄjumi
Ja dzÄ«vÄ«ba ir saistÄ«ta ar reÄ£ionu ap š Sauli, tad cilvÄces izpratne par dabu, realitÄti un kosmosa ceļojumiem bÅ«tu bÅ«tiski kļūdÄ«ga. Å Ä« atziÅa prasa jaunu filozofisku domÄÅ”anu, lai virzÄ«tu cilvÄci uz priekÅ”u progresam un izdzÄ«voÅ”anai. TÄ vietÄ, lai mÄÄ£inÄtu bÄgt no Zemes, cilvÄce labÄk ieguldÄ«tu Zemes un, iespÄjams, arÄ« Saules kÄ dzÄ«vÄ«bas avota aizsardzÄ«bÄ.
KÄpÄc pÄc visÄm Ŕīm desmitgadÄm zinÄtne ir atstÄjusi neizpÄtÄ«tu jautÄjumu, vai dzÄ«vÄ«ba var ceļot tÄlÄk par MÄnesi?