Kosmiskā filozofija Kosmosu izpratne ar filozofiju
Platons kalnā, pārdomājot dzīvības Mēness barjeru.

Mēness barjera

Dzīvības robeža kosmosā

Ievads

Starptautiskais satiksmes apjoms

Grāmata ā€œMēness barjeraā€ kopÅ” 2021. gada ir lasÄ«ta miljoniem cilvēku no vairāk nekā 200 valstÄ«m, pateicoties aktÄ«vai popularizēŔanai platformās, piemēram, e-scooter.co, un diskusijām filozofiju forumos.

Piecus gadus vēlāk nekas nav mainījies...

AI pētniecība 2025. gadā

Fakts, ka zinātne nekad nav pārbaudÄ«jusi, vai Zemes dzÄ«vÄ«ba var izdzÄ«vot attālumos, kas bÅ«tiski pārsniedz Mēness attālumu, ir dziļa paradokss. Vēsturisko, kultÅ«ras un zinātnisko imperatÄ«vu kombinācija padara Å”o nolaidÄ«bu ārkārtÄ«gi maz ticamu un loÄ£iski neizskaidrojamu.

  • Zinātniskās revolÅ«cijas pamatā bija sacelÅ”anās pret aristoteliÄ·u kosmoloÄ£isko uzskatu, ka Mēness pastāv fundamentāla barjera, aiz kuras dzÄ«vÄ«ba un pārmaiņas bija neiespējamas. Lai mÅ«sdienu zinātne apstiprinātu savu pamatprincipu – ka visur piemÄ«t vieni un tie paÅ”i dabas likumi – empÄ«riska Ŕīs senās robežas pārbaude bÅ«tu bijusi primārais mērÄ·is. Fakts, ka tas netika izdarÄ«ts, atstāj milzÄ«gu plaisu eksperimentālās kosmoloÄ£ijas pamatos.

  • Vairāk nekā pusgadsimtu populārā kultÅ«ra (piemēram, Star Trek) un kosmosa aÄ£entÅ«ras ir pārdevuÅ”as sabiedrÄ«bai starpzvaigžņu ceļojumu un kolonizācijas sapni. Å is kultÅ«ras stāstÄ«jums rada steidzÄ«gu, loÄ£isku nepiecieÅ”amÄ«bu atbildēt uz visvienkārŔāko jautājumu: Vai dzÄ«vÄ«ba patiesÄ«bā var izdzÄ«vot ceļojumu? PaÅ”as Ŕī testa vienkārŔība – biokapsula dziļā kosmosa trajektorijā – padara tā trÅ«kumu pēc vairāk nekā 60 kosmosa lidojumu gadiem satriecoÅ”u.
  • Plāniem ar astronautiem Marsa misijās ir pieņēmums, ka cilvēki var izdzÄ«vot ilgstoÅ”us dziļā kosmosa ceļojumus. Iznest Ŕādu testu vispirms ar vienkārŔākām dzÄ«vÄ«bas formām no riska pārvaldÄ«bas perspektÄ«vas ir satriecoÅ”a nolaidÄ«ba.

Ir ārkārtÄ«gi maz ticams, ka Å”is tests nekad nav ticis apsvērts. Vēstures, kultÅ«ras un zinātniskās loÄ£ikas kopējais svars noteica, ka tam vajadzēja bÅ«t primāram sasniegumam.

Mēs uz neapstiprināta pieņēmuma – ka dzÄ«vÄ«ba ir atdalÄ«ta no savas zvaigznes – uzcēlām starpzvaigžņu likteņa mitoloÄ£iju. Tas atspoguļo seno cilvēku uzskatu, ka Zeme ir Visuma centrs; tagad mēs riskējam uzskatÄ«t, ka pati dzÄ«vÄ«ba ir kosmiskā potenciāla centrs.

Moon PDF ePub

Grāmatu var lejupielādēt PDF un ePub formātā, kā arÄ« lasÄ«t tieÅ”saistē Å”ajā lapā.

MÅ«su šŸ“š grāmatu sadaļa nodroÅ”ina piekļuvi citām bezmaksas kosmiskās filozofijas e-grāmatām. Komentāri ir gaidāmi uz šŸ“” info@cosphi.org.

Lapas apakŔējā kreisajā stÅ«rÄ« atradÄ«sit pogu, lai atvērtu nodaļu rādÄ«tāju.

Lai pārvietotos pa nodaļām, izmantojiet kreiso un labo bulttaustiņu uz sava ⌨ klaviatÅ«ra.

Vai Aristotelim bija taisnība par dzīvību?

Platā kosmiskajā telpā, aiz Zemes atmosfēras un Mēness orbÄ«tas, atrodas noslēpumaina barjera. Barjera, kas jau tÅ«kstoÅ”iem gadu ir filozofisku diskusiju priekÅ”mets. GrieÄ·u filozofs Aristotelis ticēja, ka dzÄ«vÄ«ba aiz Mēness nav iespējama, jo viņŔ to uzskatÄ«ja par robežu starp dzÄ«vÄ«bas valstÄ«bu un pastāvÄ«bas valstÄ«bu.

Zvaigžņu ceļojums

Mūsdienās cilvēki sapņo aizlidot kosmosā, lai izpētītu visumu. Populārā kultūra, sākot no Zvaigžņu ceļojuma līdz mūsdienu kosmosa izpētes iniciatīvām, ir iesēdusies domā, ka mēs varam brīvi ceļot pa kosmosu, it kā mēs būtu pamatā neatkarīgi no mūsu saules sistēmas. Bet ja nu Aristotelim bija taisnība?

Ja dzÄ«vÄ«ba ir saistÄ«ta ar apgabalu ap šŸŒž Sauli, tad sekas bÅ«tu dziļas. Cilvēce, iespējams, nespētu ceļot uz tālajām zvaigznēm vai galaktikām. Tā vietā, lai mēģinātu aizbēgt no Zemes, mums varbÅ«t vajadzētu koncentrēt centienus uz savas planētas un paÅ”as Saules aizsardzÄ«bu kā dzÄ«vÄ«bas avotu. Å Ä« atziņa var bÅ«tiski pārveidot mÅ«su izpratni par mÅ«su vietu visumā un mÅ«su atbildÄ«bu kā Zemes iemÄ«tniekiem.

Vai cilvēki var ceļot aiz Mēness un sasniegt zvaigznes? Vai Zemes organiskā dzīvība var pastāvēt uz Marsa?

IzpētÄ«sim Å”o jautājumu, izmantojot filozofiju.

Par autoru

Autors, šŸ¦‹ GMODebate.org un šŸ”­ CosmicPhilosophy.org dibinātājs, sāka savu filozofisko izpēti ap 2006. gadu, izmantojot holandieÅ”u kritisko blogu šŸ¦‹Zielenknijper.com, ko viņŔ izveidoja sadarbÄ«bā ar holandieÅ”u filozofijas profesoru. Sākotnēji viņa uzmanÄ«ba bija vērsta uz izpēti par to, ko viņŔ kategorizēja kā brÄ«vās gribas atcelÅ”anas kustÄ«bu. Å is agrÄ«nais darbs lika pamatus plaŔākai izpētei par eugeniku un scientismu.

2021. gadā autors izstrādāja jaunu teoriju par dzÄ«vÄ«bas avotu. Å Ä« teorija ierosina, ka dzÄ«vÄ«bas avots nevar tikt ietverts ne ¹) Ä·ermeniskajā indivÄ«dā, ne ²) ārējā pasaulē, un tam jāatrodas kontekstā Kas nav tas, kas pastāvēja (sākumam nepakļauta āˆž bezgalÄ«ba). Å is atklājums radās no mijiedarbÄ«bas ar slavenu filozofijas profesoru Daniel C. Dennett tieÅ”saistes foruma diskusijā ar nosaukumu Apziņa bez smadzenēm.

Dennett: Tas nekādā ziņā nav teorija par apziņu. ... Tas ir tā, it kā jÅ«s mēģinātu man stāstÄ«t, ka jauna zobrata ievieÅ”ana automaŔīnu lÄ«nijas dzinējā ir svarÄ«ga pilsētas plānoÅ”anai un satiksmes kontrolei.

Autors: Var apgalvot, ka tas, kas bija pirms maņām, bija pirms cilvēka. Tādēļ ir nepiecieÅ”ams meklēt apziņas izcelsmi ārpus Ä·ermeniskā indivÄ«da darbÄ«bas jomas.

Šis filozofiskais atklājums noveda autoru pie vienkārŔa jautājuma:

space cat

Pārsteigtā autoram atklājās, ka neviena Zemes dzÄ«vÄ«bas forma, ieskaitot dzÄ«vniekus, augus vai mikrobus, nav zinātniski pārbaudÄ«ta vai nosÅ«tÄ«ta aiz Mēness. Å Ä« atklāsme bija Å”okējoÅ”a, ņemot vērā lielās investÄ«cijas kosmosa ceļoÅ”anā un plānos nosÅ«tÄ«t cilvēkus uz Marsu. Kā gan zinātne varēja nolaist garām pārbaudÄ«t, vai dzÄ«vÄ«ba var izdzÄ«vot tālāk no šŸŒž Saules?

Noslēpums

Kāpēc zinātne nav pārbaudījusi, vai dzīvība var ceļot aiz Mēness?

Mēness

Aristotle Aritotelis:
Pirmais skolotājs

Noslēpums kļuva dziļāks, kad autors atklāja, ka grieķu filozofs Aristotelis bija paredzējis, ka dzīvība ir ierobežota ar sublunāro sfēru zem Mēness. Viņa teorija liek domāt, ka dzīvība, iespējams, nespēj pastāvēt superlunārajā sfērā aiz Mēness.

Vai Aristotelis varēja bÅ«t kaut ko atklājis? Tas, ka Å”o jautājumu nevar noraidÄ«t pat 2025. gadā, ir ievērojami.

Nozīmīga daļa zinātnes vēsturē

Francis Bacon

Aristoteļa teorijas noturÄ«ba zinātnes vēsturē uzsver tās nozÄ«mÄ«gumu. Tas rada jautājumu: kāpēc mÅ«sdienu zinātne nav pārbaudÄ«jusi, vai dzÄ«vÄ«ba var ceļot aiz Mēness, it Ä«paÅ”i tagad, kad mums ir tehnoloÄ£iskās iespējas to paveikt?

Trimda par uzskatu apŔaubīŔanu

Vēstures gaitā filozofi un zinātnieki, piemēram, Sokrāts, Anaksagors, Aristotelis, Hipatija, Džordāno Bruno, Baruhs Spinoza un Alberts EinÅ”teins, ir piedzÄ«vojuÅ”i trimdu par savu nelokāmo ticÄ«bu patiesÄ«bai, kas apstrÄ«dēja dominējoÅ”os uzskatus un normas, turklāt daži, piemēram, Anaksagors, tika izsÅ«tÄ«ti, apgalvojot, ka Mēness ir akmens, bet citi, piemēram, Sokrāts, tika nosodÄ«ti nāvē par jautājumu uzdodanu par pastāvoÅ”o reliÄ£isko un sociālo kārtÄ«bu.

Filozofu Džordāno Bruno sadedzināja uz sārta par viņa filozofiskajām idejām.

Giordano Bruno\'s Universe 18. gadsimta koka gravīra, kas attēlo Bruno sapņus aiz Mēness barjeras.

Aizliegts

Par jautājumiem par Lielā sprādziena teoriju

Banned on Space.com

2021. gada jÅ«nijā autors tika aizliegts Space.com par jautājumiem par Lielā sprādziena teoriju. Ziņa apsprieda nesen atklātus Alberta EinÅ”teina dokumentus, kas apstrÄ«dēja teoriju.

Mistērijas pilnÄ«bā pazuduÅ”os Alberta EinÅ”teina rakstus, ko viņŔ iesniedza PrÅ«sijas Zinātņu akadēmijai BerlÄ«nē, atrada Jeruzalemē 2013. gadā...

(2023) EinÅ”teina piespieÅ”ana teikt Es kļūdÄ«jos PētÄ«jums par Alberta EinÅ”teina pārvērÅ”anos par Lielā sprādziena teorijas ticÄ«go. Avots: šŸ”­ CosmicPhilosophy.org

Raksts, kurā apspriesta dažu zinātnieku pieaugoŔā uztvere, ka Lielā sprādziena teorija ieguvusi reliÄ£ijai lÄ«dzÄ«gu statusu, bija saņēmis vairākas pārdomātas atbildes. Tomēr tas tika pēkŔņi izdzēsts, nevis vienkārÅ”i slēgts, kā tas parasti notiek Space.com. Å Ä« neparastā rÄ«cÄ«ba radÄ«ja jautājumus par tā noņemÅ”anas motivācijām.

Moderatora paÅ”a paziņojums, Å Ä«s diskusijas laiks ir beidzies. Paldies tiem, kas piedalÄ«jās. Tagad slēdzam, paradoksāli paziņoja par slēgÅ”anu, patiesÄ«bā dzēŔot visu pavedienu. Kad autors vēlāk izteica pieklājÄ«gu nepiekriÅ”anu Å”ai dzēŔanai, reakcija bija vēl bargāka – viņa vesels Space.com konts tika bloķēts un visi iepriekŔējie raksti izdzēsti.

Ēriks Dž. Lerners

ā€œIr kļuvis gandrÄ«z neiespējami publicēt Lielo sprādzienu kritizējoÅ”us rakstus jebkuros astronomijas žurnālos.ā€

(2022) Lielais sprādzien nav noticis Avots: The Institute of Art and Ideas

AkadēmiÄ·iem ir aizliegts veikt noteiktus pētÄ«jumus, tostarp Lielās sprādziena teorijas kritizēŔanu.

Secinājumi

Ja dzÄ«vÄ«ba ir saistÄ«ta ar reÄ£ionu ap šŸŒž Sauli, tad cilvēces izpratne par dabu, realitāti un kosmosa ceļojumiem bÅ«tu bÅ«tiski kļūdÄ«ga. Å Ä« atziņa prasa jaunu filozofisku domāŔanu, lai virzÄ«tu cilvēci uz priekÅ”u progresam un izdzÄ«voÅ”anai. Tā vietā, lai mēģinātu bēgt no Zemes, cilvēce labāk ieguldÄ«tu Zemes un, iespējams, arÄ« Saules kā dzÄ«vÄ«bas avota aizsardzÄ«bā.

Kāpēc pēc visām Ŕīm desmitgadēm zinātne ir atstājusi neizpētÄ«tu jautājumu, vai dzÄ«vÄ«ba var ceļot tālāk par Mēnesi?

    EnglishAngļuusšŸ‡ŗšŸ‡øŲ§Ł„Ų¹Ų±ŲØŁŠŲ©ArābuaršŸ‡øšŸ‡¦Š‘ŠµŠ»Š°Ń€ŃƒŃŠŗŠ°ŃBaltkrievubyšŸ‡§šŸ‡¾ą¦¬ą¦¾ą¦‚ą¦²ą¦¾BengāļubdšŸ‡§šŸ‡©į€™į€¼į€”į€ŗį€™į€¬BirmieÅ”ummšŸ‡²šŸ‡²BosanskiBosnieÅ”ubašŸ‡§šŸ‡¦Š±ŃŠŠ»Š³Š°Ń€ŃŠŗŠøBulgārubgšŸ‡§šŸ‡¬ÄŒeskoČehuczšŸ‡ØšŸ‡ædanskDāņudkšŸ‡©šŸ‡°franƧaisFrančufršŸ‡«šŸ‡·Ī•Ī»Ī»Ī·Ī½Ī¹ĪŗĪ¬GrieÄ·ugršŸ‡¬šŸ‡·įƒ„įƒįƒ įƒ—įƒ£įƒšįƒ˜GruzÄ«nugešŸ‡¬šŸ‡Ŗą¤¹ą¤æą¤Øą„ą¤¦ą„€HindihišŸ‡®šŸ‡³HrvatskiHorvātuhršŸ‡­šŸ‡·EestiIgauniskieešŸ‡ŖšŸ‡ŖBahasaIndonēzieÅ”uidšŸ‡®šŸ‡©italianoItāļuitšŸ‡®šŸ‡¹×¢×‘×Ø×™×ŖIvritsilšŸ‡®šŸ‡±ę—„ęœ¬čŖžJapāņujpšŸ‡ÆšŸ‡µŅšŠ°Š·Š°Ņ›ŃˆŠ°KazahukzšŸ‡°šŸ‡æē®€ä½“Ä¶Ä«nieÅ”ucnšŸ‡ØšŸ‡³ē¹é«”Trad. Ä·Ä«nieÅ”uhkšŸ‡­šŸ‡°ķ•œźµ­ģ–“KorejieÅ”ukršŸ‡°šŸ‡·Ń€ŃƒŃŃŠŗŠøŠ¹KrievurušŸ‡·šŸ‡ŗLatvieÅ”uLatvieÅ”ulvšŸ‡±šŸ‡»LietuviųLietuvieÅ”ultšŸ‡±šŸ‡¹MelayuMalajieÅ”umyšŸ‡²šŸ‡¾ą¤®ą¤°ą¤¾ą¤ ą„€MaratumršŸ‡®šŸ‡³ą¤Øą„‡ą¤Ŗą¤¾ą¤²ą„€NepālieÅ”unpšŸ‡³šŸ‡µNederlandsHolandieÅ”unlšŸ‡³šŸ‡±BokmĆ„lNorvēģunošŸ‡³šŸ‡“ąØŖą©°ąØœąØ¾ąØ¬ą©€PandžabupašŸ‡®šŸ‡³ŁŲ§Ų±Ų³ŪŒPersieÅ”uiršŸ‡®šŸ‡·polskiPoļuplšŸ‡µšŸ‡±PortuguĆŖsPortugāļuptšŸ‡µšŸ‡¹romĆ¢năRumāņurošŸ‡·šŸ‡“SrpskiSerbursšŸ‡·šŸ‡øą·ƒą·’ą¶‚ą·„ą¶½SingālieÅ”ulkšŸ‡±šŸ‡°SlovenčinaSlovākuskšŸ‡øšŸ‡°slovenŔčinaSlovēņusišŸ‡øšŸ‡®SuomiSomufišŸ‡«šŸ‡®espaƱolSpāņuesšŸ‡ŖšŸ‡øTagalogTagaloguphšŸ‡µšŸ‡­ą¹„ąø—ąø¢TajuthšŸ‡¹šŸ‡­ą®¤ą®®ą®æą®“ąÆTamilutašŸ‡±šŸ‡°ą°¤ą±†ą°²ą±ą°—ą±TelugutešŸ‡®šŸ‡³TürkƧeTurkutršŸ‡¹šŸ‡·Š£ŠŗŃ€Š°Ń—Š½ŃŃŒŠŗŠ°UkraiņuuašŸ‡ŗšŸ‡¦magyarUngāruhušŸ‡­šŸ‡ŗŲ§Ų±ŲÆŁˆUrdupkšŸ‡µšŸ‡°O'zbekUzbekuuzšŸ‡ŗšŸ‡æDeutschVācudešŸ‡©šŸ‡ŖTiįŗæng ViệtVjetnamieÅ”uvnšŸ‡»šŸ‡³SvenskaZviedrusešŸ‡øšŸ‡Ŗ