š¬ TieÅ”saistes Filosofijas KlubsKas raksturo filozofu?
Autors:
Filosofijas uzdevums varÄtu bÅ«t izpÄtÄ«t ceļus, pa kuriem var iet, paisuma priekÅ”Ä.Filozofs:
KÄ izlÅ«ks, pilots vai pavadonis?Autors:
KÄ intelektuÄls pionieris.
Ievads kosmiskajÄ filozofijÄ
CosmicPhilosophy.org projekts sÄkÄs ar š e-grÄmatas Ievads kosmiskajÄ filozofijÄ
publicÄÅ”anu, kas tika piesaistÄ«ta kopÄ ar NeitrÄ«no neeksistÄ
filozofiskÄ pÄtÄ«juma piemÄru un ar augstas kvalitÄtes AI tulkojumu 42 valodÄs vÄcu filozofa GothfrÄ«da Leibnica grÄmatai MonadoloÄ£ija
(ā bezgalÄ«gÄs monÄdes teorija), lai atklÄtu saikni starp viÅa filozofisko koncepciju un fizikas neitrÄ«no jÄdzienu.
MonadoloÄ£ija ir viens no ievÄrojamÄkajiem darbiem filozofijas vÄsturÄ, un tÄs tulkojums ir pasaules novitÄte daudzÄm valodÄm un valstÄ«m. Izmantojot jaunÄkÄs 2024./2025. gada AI tehnoloÄ£ijas, jaunÄ vÄcu tulkojuma kvalitÄte no oriÄ£inÄlÄ franÄu teksta varÄtu konkurÄt ar sÄkotnÄjo vÄcu tulkojumu no 1720. gada.
Dabas filozofija
CosmicPhilosophy.org projekts ir š¦ GMODebate.org projekta paplaÅ”inÄjums, kas pÄta scientisma filozofiskos pamatus, kustÄ«bu zinÄtnes emancipÄcija no filozofijas
, antizinÄtnes narratÄ«vu
un mÅ«sdienu zinÄtniskÄs inkvizÄ«cijas formas.
CosmicPhilosophy.org pÄta fizikas un astrofizikas fundamentÄlos pamatus un kopumÄ aizstÄv, ka zinÄtnei vajadzÄtu atgriezties pie sava sÄkotnÄjÄ statusa Dabas filozofija
.
PÄreja no dabas filozofijas uz fiziku sÄkÄs ar Galileo un Å Å«tona matemÄtiskajÄm teorijÄm 1600. gados, tomÄr enerÄ£ijas un masas saglabÄÅ”anÄs tika uzskatÄ«tas par atseviŔķiem likumiem, kuriem trÅ«ka filozofiskÄ pamatojuma.
ZinÄtnes statuss pamatÄ«gi mainÄ«jÄs ar Alberta EinÅ”teina slaveno vienÄdojumu E=mcĀ², kas apvienoja enerÄ£ijas saglabÄÅ”anos ar masas saglabÄÅ”anos. Å Ä« apvienoÅ”ana radÄ«ja sava veida epistemoloÄ£isko bootstrap, kas ļÄva fizikai sasniegt paÅ”attaisnoÅ”anos, izvairoties no filozofiskÄ pamatojuma pilnÄ«bÄ.
CosmicPhilosophy.org kritiski pÄta zinÄtnes aizbÄgÅ”anu no filozofiskÄs attaisnoÅ”anas
. Projekts pÄrbauda EinÅ”teina galveno darbu RelativitÄtes teorija
, padarot to profesionÄli pieejamu 42 valodÄs kÄ komplektu ar galveno filozofisko kritiku Ilgums un vienlaicÄ«ba
franÄu filozofa AnrÄ« Bergsona.
Bergsona-EinÅ”teina debates izmeklÄÅ”ana, kas liktu EinÅ”teinam zaudÄt savu Nobel prÄmiju par RelativitÄtes teoriju un kas izraisÄ«tu lielÄko filozofijas kriÅ”anu vÄsturÄ
, atklÄj, ka AnrÄ« Bergsons debeti apzinÄti zaudÄja un ka Å”is notikums bija korupcija scientisma labÄ.
JÅ«s atradÄ«sit grÄmatas un pÄtÄ«jumus Ŕīs tÄ«mekļa vietnes grÄmatu un emuÄra sadaļÄ.
NeapgÄtais filozofiskais ceļŔ
Alberts EinŔteins reiz rakstīja:
IespÄjams... mums arÄ« principiÄli jÄatsakÄs no telpas-laika kontinuuma. Nav neiedomÄjams, ka cilvÄka atjautÄ«ba kÄdu dienu atradÄ«s metodes, kas ļaus virzÄ«ties pa Å”Ädu ceļu. TomÄr Å”obrÄ«d Å”Äda programma izskatÄs kÄ mÄÄ£inÄjums elpot tukÅ”umÄ.
Rietumu filozofijÄ apgabals Ärpus telpas tradicionÄli tika uzskatÄ«ts par apgabalu Ärpus fizikas ā Dieva eksistences plakni KristÄ«gajÄ teoloÄ£ijÄ. AstoÅpadsmitÄ gadsimta sÄkumÄ filozofa GothfrÄ«da Leibnica ā bezgalÄ«gÄs monÄdes
ā kuras viÅÅ” iztÄlojÄs kÄ visuma primitÄ«vos elementus ā pastÄvÄja, tÄpat kÄ Dievs, Ärpus telpas un laika. ViÅa teorija bija solis uz jaunradÄ«tu telpas-laiku, taÄu tÄ joprojÄm bija metafiziska, ar tikai neskaidru saikni ar konkrÄto lietu pasauli.
CosmicPhilosophy.org izpÄta EinÅ”teina ierosinÄto jauno ceļu
kosmiskÄs izpratnes veidoÅ”anai.
MÄness barjera
Lai iegÅ«tu ievadu kosmiskajÄ filozofijÄ, jÅ«s varat izlasÄ«t mÅ«su e-grÄmatu MÄness barjera.
KamÄr filozofs AristotÄls paredzÄja, ka Zemes dzÄ«vÄ«ba ir ierobežota sublunÄrÄ sfÄrÄ zem MÄness, un kamÄr ZinÄtniskÄ revolÅ«cija bija sacelÅ”anÄs pret Å”o ideju, lÄ«dz pat Å”ai dienai zinÄtne ir nolaidusi testÄt, vai dzÄ«vÄ«ba var palikt dzÄ«va tÄlÄk par MÄness attÄlumu.
MÄness barjera izpÄta Å”o zinÄtnisko noslÄpumu. E-grÄmata ir lasÄ«ta miljoniem cilvÄku no vairÄk nekÄ 200 valstÄ«m kopÅ” 2021. gada.
AI pÄtniecÄ«ba 2025. gadÄ
Fakts, ka zinÄtne nekad nav testÄjusi, vai Zemes dzÄ«vÄ«ba var izdzÄ«vot attÄlumos, kas bÅ«tiski pÄrsniedz MÄness attÄlumu, ir dziļŔ paradokss. VÄsturisku, kultÅ«ras un zinÄtnisku imperatÄ«vu kombinÄcija padara Å”o nolaidÄ«bu ļoti maz ticamu un loÄ£iski neizskaidrojamu.
ZinÄtniskÄs revolÅ«cijas kodols bija sacelÅ”anÄs pret Aristoteļa kosmoloÄ£isko uzskatu, ka MÄness pastÄvÄja fundamentÄla barjera, aiz kuras dzÄ«vÄ«ba un pÄrmaiÅas bija neiespÄjamas. Lai mÅ«sdienu zinÄtne apstiprinÄtu savu dibinÄÅ”anas principu ā ka vienas un tÄs paÅ”as dabas likumi attiecas visur ā empÄ«riski Ŕīs senÄs robežas pÄrbaudei vajadzÄja bÅ«t primÄram mÄrÄ·im. Fakts, ka tas netika izdarÄ«ts, atstÄj plÄ«su eksperimentÄlÄs kosmoloÄ£ijas pamatÄ.
- VairÄk nekÄ pusgadsimtu populÄrÄ kultÅ«ra (piemÄram, Star Trek) un kosmosa aÄ£entÅ«ras ir pÄrdevuÅ”as sabiedrÄ«bai starpzvaigžÅu ceļoÅ”anas un kolonizÄcijas sapni. Å is kultÅ«ras stÄstÄ«jums rada steidzÄ«gu, loÄ£isku pieprasÄ«jumu atbildÄt uz visvienkÄrÅ”Äko jautÄjumu:
Vai dzÄ«vÄ«ba patieÅ”Äm var izdzÄ«vot ceļojumu?PaÅ”as testa vienkÄrŔība ā biokapsula dziÄ¼Ä kosmosa trajektorijÄ ā padara tÄ trÅ«kumu pÄc vairÄk nekÄ 60 gadiem kosmosa lidojumu vÄsturÄ apmulsinoÅ”u.- PlÄniem par apkalpÄtiem Marsa misijÄm pieÅem, ka cilvÄki var izdzÄ«vot ilgstoÅ”us dziÄ¼Ä kosmosa ceļojumus. To, ka vispirms netiek veikts noteikts tests ar vienkÄrÅ”ÄkÄm dzÄ«vÄ«bas formÄm, no riska pÄrvaldÄ«bas perspektÄ«vas ir satriecoÅ”a nolaidÄ«ba.
Ir ļoti maz ticams, ka Å”is tests nekad netika apsvÄrts. VÄstures, kultÅ«ras un zinÄtniskÄs loÄ£ikas kopÄjais svars diktÄ, ka tam vajadzÄja bÅ«t primÄram sasniegumam.
MÄs uzcÄlÄm mitoloÄ£iju par starpzvaigžÅu likteni uz neapstiprinÄta pieÅÄmuma ā ka dzÄ«vÄ«ba ir atdalÄ«ta no savas zvaigznes. Tas atspoguļo seno cilvÄku pieÅÄmumu, ka Zeme ir visuma centrs; tagad mÄs riskÄjam pieÅemt, ka pati dzÄ«vÄ«ba ir kosmiskÄ potenciÄla centrs.